Spēkā stājies pirmās instances tiesas spriedums, ar kuru noraidīta Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” prasība par zaudējumu piedziņu no biroja pārstāvētā klientu.

Prasība tika pamatota ar Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” ciestajiem zaudējumiem ceļu satiksmes sastrēguma dēļ, ko radījis ceļu satiksmes negadījums, kurā bija iesaistīts biroja klients. Proti, prasītāja nav spējusi veikt sabiedriskā transporta reisus pēc noteiktā grafika.

Klienta pozīcija tika veiksmīgi pārstāvēta, norādot, ka trešo personu zaudējumi, pat ja tādi būtu iestājušies, ir traktējami kā tīri ekonomiskie zaudējumi (pure economic loss – angļu v.), kas nav atlīdzināmi. Tas ir zaudējums, kura rašanās priekšnoteikums nav bijis kaitējums prasītāja personai vai īpašumam.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu prasība noraidīta, atzīstot, ka nav konstatējami zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi. Spriedums netika pārsūdzēts un stājies spēkā.

Spēkā stājies Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru nolemts atcelt Finanšu ministrijas lēmumu par klientam, valsts amatpersonai, piemēroto disciplinārsodu – atbrīvošanu no amata.

Lietā tika skatīts jautājums, vai klients kā muitas amatpersona pēc administratīvā pārkāpuma lietvedības izbeigšanas, izlemjot par aizturētās mantas atdošanu, pieļāva amata pienākumu nekvalitatīvu izpildi, un pamatoti disciplināri sodīts ar atbrīvošanu no amata.

Izskatāmajā gadījumā nebija konstatējams, ka klients būtu nodarījis būtisku kaitējumu valsts interesēm vai būtisku mantisku zaudējumu, kā dēļ būtu atvaļināms no dienesta. Senāts atzina, ka iestādei bija jāpierāda, ka šādas sekas ir iestājušās. Iestāde lēmumā izteikos argumentus nebija pietiekoši pierādījusi, kā rezultātā tika atzīts, ka diciplinārsods piemērots nepamatoti.

Kasācijas tiesvedības ierosināšana sakarā ar iestādes kasācijas sūdzību tika atteikta, kā rezultātā spēkā stājies apelācijas instances tiesas spriedums.

Stājies spēkā biroja klientam labvēlīgs Zemgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru apmierināts klienta prasījums par galvojuma un aizdevuma līguma atzīšanu par spēkā neesošiem no to noslēgšanas brīža.
Tiesa atzinusi, ka starp atbildētājiem noslēgtais aizdevuma līgums ir fiktīvs. Atbildētāji, noslēdzot aizdevuma līgumu un ar to saistītās citas vienošanās, ievērojuši visas formālās prasības, lai piedotu darījumam ticamību. Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa secināja, ka darījuma dalībniekiem nav bijusi griba nodot un saņemt aizdevumu. Konstatēts atbildētāju mēģinājums radīt reāli notikuša tiesiska darījuma šķietamību, ar mērķi maksimāli ātri palielināt saistību apmēru, kādu aizdevējs varētu atgūt, veicot piedziņas procesu pret klientu kā galvotāju.

Kasācijas tiesvedības ierosināšana sakarā ar atbildētāja kasācijas sūdzību tika atteikta, kā rezultātā spēkā stājies apelācijas instances tiesas spriedums.