Birojs nodrošināja aizstāvību klientam krimināllietā, kurā tika aktualizēti būtiski jautājumi par Krimināllikuma 123.pantā un Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu kvalifikācijas robežām.
Klients vērsās pēc juridiskās palīdzības pēc tam, kad pirmās instances tiesa viņu bija atzinusi par vainīgu saskaņā ar Krimināllikuma 125.panta trešo daļu – par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu, kas neuzmanības dēļ izraisījis cietušā nāvi, piemērojot brīvības atņemšanas sodu uz trim gadiem. Krimināllieta tika izskatīta bez pierādījumu pārbaudes.
Izvērtējot faktiskos apstākļus, birojs secināja, ka pirmās instances tiesai bija jārodas saprātīgām šaubām par klienta darbību atbilstību Krimināllikuma 125.panta trešajai daļai. Būtiska nozīme bija tam, ka minētais noziedzīgais nodarījums kvalificējams kā sevišķi smags noziedzīgs nodarījums, savukārt Krimināllikuma 123.pants paredz atbildību par mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu – nonāvēšanu aiz neuzmanības. Līdz ar to pareizai kvalifikācijai bija izšķiroša nozīme gan vainas formas, gan soda noteikšanā.
Apelācijas instances tiesa pievienojās aizstāvības argumentiem un atzina, ka klienta darbībās nav konstatējams netiešs nodoms. Tiesa secināja, ka klienta rīcība kvalificējama kā noziedzīgs nodarījums aiz neuzmanības, proti, saskaņā ar Krimināllikuma 123.pantu. Šādu secinājumu apstiprināja gan klienta faktiskā rīcība, gan viņa attieksme pret sekām, kas izpaudās noziedzīgas nevērības formā.
Lai arī Senāts atzina Krimināllikuma 125.panta kvalifikāciju par pareizu, ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu klientam tika noteikts būtiski saudzējošāks sods salīdzinājumā ar pirmās instances piespriesto 3 gadu brīvības atņemšanu – probācijas uzraudzība. Nolēmums stājās spēkā un nav pārsūdzams.
Taisnīgums kriminālprocesā izpaužas ne vien personas vainas konstatēšanā, bet arī pienākumā pareizi kvalificēt personas darbības un piemērot tām atbilstošu sodu. Tieši šāda pieeja nodrošina uzticēšanos tiesiskumam un tiesas sprieduma taisnīgumam.
